http://financenet.tvnet.lv/zinas/579343-pastiprinas_cinu_ar_naudas_atmazgasanas_grupejumiem

publicēts www.tvnet.lv 14.10.2015

Milzīgs daudzums dokumentu

VID Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane portālam TVNET pastāstīja, ka šogad deviņos mēnešos uz prokuratūru nosūtīti 65 kriminālprocesi, pērn visa gada laikā – 135 kriminālprocesi, bet 2013.gadā – 162 kriminālprocesi.

Gada laikā tiek pieķerti 9-11 organizēti grupējumi.

Dažas no operācijām ir ļoti plašas, piemēram, notiek vienlaicīgas kratīšanas vairākos desmitos adrešu vairākos Latvijas reģionos, vienlaicīgi kratīšanas notiek arī dažādās citās krimināllietā iesaistītajās valstīs.

Katrā lietā procesuālo darbību apjoms ir milzīgs un ir daudz sarežģītu un laikietilpīgu izmeklēšanas darbību. Speciālisti nodarbojas ne tikai ar kratīšanu, liecinieku, aizturēto, aizdomās turēto pratināšanu, bet arī ar lietisko pierādījumu, dažādu datortehnikas datu nesēju aprakstīšanu, izņemšanu, noformēšanu.

Prusaka-Brinkmane atklāja: dažas lietas ir tik lielas, ka kratīšanas laikā tiek izņemts tik daudz noziedzīgajā shēmā iesaistīto uzņēmumu grāmatvedības dokumentu, ka tie jāpārved ar autobusu. Pēc tam katrs dokuments ir jāapskata, jāanalizē un jāapraksta. Tāpat lielajās lietās, kur noziedzīgajās darījumu ķēdēs ir iesaistītas arī citas valstis, ir jāsagatavo tiesiskās palīdzības lūgumi uz ārvalstīm, kas dažreiz varētu ietekmēt lietu izmeklēšanas termiņus, jo zināmā mērā izpilde ir atkarīga no citu valstu kolēģiem, kā arī citām laikietilpīgām un darbietilpīgām izmeklēšanas darbībām.

Pērn kriminālvajāšanai nodotajos kriminālprocesos fiksēto zaudējumu apjoms ir gandrīz 20 miljoni eiro, 2013.gadā valstij nodarīto zaudējumu apjoms bija 22 miljoni eiro.

Vai pietiek resursu noziedznieku atklāšanai?

Runājot par resursiem noziedznieku atklāšanā, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone norādīja, ka uz šo jautājumu jāskatās valstī kopumā, proti, nevajadzētu veidot «pudeles kaklu» jeb sastrēgumu – ja palielinātu FPP kapacitāti, svarīgi, lai saņemto informāciju varētu apstrādāt arī prokuratūra un tiesas. Protams, VID būtu ko darīt arī tad, ja būtu vairāk darbinieku šajā jomā.

Prusaka-Brinkmane pastāstīja – lai samazinātu izmeklēšanas termiņus, apjomīgajās lietās, kur, piemēram, iesaistītas citas valstis, tiek veidotas starptautiskas izmeklēšanas grupas. Ir nopietnākas lietas, kurās strādā divi vai trīs izmeklētāji.

Cietumsodi nav pārāk bieži

Runājot par sodiem, Prusaka-Brinkmane pastāstīja par FPP apkopotajiem datiem no 2004. līdz 2009. gadam. Jaunākie dati patlaban vēl nav pieejami, taču tieši šobrīd VID šādu apkopojumu un analīzi veic par pēdējiem gadiem. Apkopotā informācija par minētajā laikā nosūtītajiem 504 kriminālprocesiem liecina, ka no tiem prokuratūrā izbeigti 137 procesi, 350 procesus prokuratūra nosūtījusi tiesai. Šajā laikā sodi piespriesti 347 personām. Visbiežāk noteikta nosacīta brīvības atņemšana – 138 gadījumos. Bet naudas sods noteikts 129 gadījumos.

Reāla brīvības atņemšana noteikta tikai 20 gadījumos.

Par brīvības atņemšanas termiņiem VID patlaban nav apkopotas informācijas.

Amatpersonas atzīst, ka visbiežāk reāla brīvības atņemšana parasti tiek piespriesta personām, kas jau iepriekš bijušas sodītas par līdzīgiem noziegumiem valsts ieņēmumu jomā vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tās pauž viedokli, ka sodi par daudzu miljonu izkrāpšanu no valsts budžeta ir salīdzinoši maigi. Šādi sodi neveicina izmeklētājos gandarījumu par atklātajiem krāpniekiem, kā arī nekalpo kā biedinājums pārējiem krāpniekiem.

Patlaban bankām nav jāziņo VID par darījumiem, kuri varētu liecināt par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas bet nākamā gada valsts budžeta paketes izskatīšanas ietvaros šobrīd notiek diskusijas, ka vajadzētu izstrādāt konkrētus kritērijus, pēc kuriem noteikt darījumus, par kuriem bankām būtu jāziņo VID. Patlaban ieņēmumu dienests no bankām var pieprasīt tikai informāciju par atsevišķiem konkrētiem faktiem un darījumiem jau konkrēti sāktā procesa ietvaros. Taču būtiski šādu informāciju izmantot jau analīzes procesā, jo tad tiek iegūts laiks, kas cīņā ar nodokļu nemaksātājiem, tostarp PVN izkrāpējiem, ir jo īpaši svarīgi.

Ja izdosies panākt vienošanos, jau nākamgad visām bankām būs jāinformē VID par šādiem darījumiem.

Laika gaitā VID ir identificējis bankas, kuru kāds darbinieks biežāk iesaistās PVN atmazgāšanas darījumos, taču to nosaukumus publiski neatklāj. Zināms, ka tie ir 3-4 Latvijā strādājošu banku darbinieki.

Savukārt nozares eksperts, kas vēlējās palikt anonīms, TVNET norādīja, ka tās ir 3-4 pārsvarā Skandināvu bankas, kas apkalpo lielāko daļu Latvijas rezidentu biznesa.

Šo gadu laikā gan nav bijis neviens gadījums, kas norādītu, ka bankas darbinieku iesaiste nelikumīgās shēmās bijusi akceptēta no bankas vadības puses, tātad runa ir tikai par atsevišķiem darbiniekiem.

Kā mazināt cilvēku iesaistīšanos grupējumos?

VID un FPP amatpersonas runā arī par cilvēku attieksmi pret nodokļu nemaksāšanu vai krāpšanos ar tiem. Piemēram, ja pie skolas kāds tirgotu narkotikas, vairums cilvēku ziņotu par šo tirgoni policijai.

Savukārt, redzot, ka kaimiņš labi dzīvo un nodarbojas ar aizdomīgiem darījumiem, tikai retais par viņu ziņotu. Daļai cilvēku nodokļu mahinācijas nešķiet nekas morāli nosodāms.

Taču kontroles dienesti aicina cilvēkus neklusēt un ziņot par aizdomīgiem darījumiem ar nodokļiem.

Ziņot var, zvanot uz VID diennakts bezmaksas anonīmo uzticības tālruni 80009070 vai arī rakstot uz e-pasta adresi parkapumi@vid.gov.lv.